Šis ir par pagājušo nedēļas nogali, tagad ar bildēm. Trekus es publicēju iepriekš.
Šis ir skats no putnu vērošanas torņa.
Stārķus mēs redzējām ārprātīgā daudzumā, kādus 20. Šo es nobildēju tikai tāpēc, ka sīkajam galva rēgojas laukā.
Te bija zīme «Kaut-Kāda-Tur-Baznīca», un mēs drošības pēc nogriezāmies paskatīties.
Lūk, šis ķieģeļu arhitektūras šedevrs:
Cita lieta — Aglonas bazilika.
Apmetāmies viesu nama www.malvines.lv teritorijā. Saimnieks tajā laikā ar ģimeni bija tieši turpat, sauc viņu Jāzeps. Vārds ir apmēram tāds pats kā krievu «Jegors», manai gaumei diezgan hārdkorīgs.
Par telti paprasīja 4 latus, vēl 2 par malku un 5 par laivu. Protams, ne gluži kapeikas, bet vismaz malka un laiva bija tieši laikā. Ciriša ezera vidū, ko redzat bildē, atrodas taka. To ir ierīkojusi mana mīļākā valsts iestāde Latvijas valsts meži. Taka ir lieliska — labāku par to pagaidām esmu redzējis tikai taku Pilskalnes Siguldiņā.
Objektīvs netīrs, tāpēc arī tādas bildes.
Esmu Integral Designs membrānas jakā. Jaka forša, lai gan kapuces regulētājs gan nenāktu par ļaunu.
Taka ar plāksnītēm — ko tādu redzu pirmoreiz. Diemžēl bija briesmīgi odi, un izlasīt es gandrīz nepaspēju. Turklāt nogurušam ir grūti lasīt latviski. Neaizmirstiet, ka mēs līdz tam brīdim bijām nobraukuši 60 km (daļu pa granti), ar laivu noairējuši puskilometru, un vēl pa taku pusstundu jāiet, izvairoties no odu mākoņiem.
Taku acīmredzami pieskata un tīra, bet ne vienmēr ātri.
Šī vispār ir krutākā vieta, kādu pēdējā laikā esmu redzējis Latvijas dabā. Te gan īsti nevar redzēt, bet laipas iet cauri purvam — sajūta forša. Gandrīz kā sliedes pa ezeru.
Anime Spirited Away:
Un lūk, no kurienes Mijadzaki ideju nospēra (uzklikšķināms).
Te mēs jau esam atgriezušies, un es cepu cīsiņus. Vairs nepirkšu tamlīdzīgus gaļas izstrādājumus: glutamāta un sāls tajos ir tik daudz, ka pavisam negaršīgi. Jau vairākus mēnešus pārtieku no visa dabiska un esmu atradis no tāda sāls un tauku daudzuma. Ugunskuru mēs, starp citu, iekūrām ar milzu pūlēm — pieredzes nav. Droši vien pačītošu un nopirkšu mednieku sērkociņus.
No rīta:
Panks pats vadā tikai telti, izmanto manu jaku, paiku arī vadāju es. Liekēdis.
Vietas «Malvīnē» pietiks divdesmit teltīm, ja ne simtam. Mājiņas arī ir, 10 lati no cilvēka.
Te mēs ieraudzījām zīmi "Karaļa kalns" un nogriezāmies. Kaut kas man bija stāstījis par šo vietu, bet iepriekš tur nebiju bijis.
Karaļa kalns izrādījās debesu valstība. Attiecīgi visas šīs statujas — nevis pagānu elki, kā sākumā varētu padomāt, bet gan Bībeles personāži.
Ādams un Ieva, piemēram
Šie ir apustuļi
Jērikas taure?
Mozus un desmit baušļi.
Apskatījuši koka smukumus, mināmies tālāk.
Šī ir vecticībnieku baznīca, uz to bija tūristu norāde. Tā ir ciet un netiek izmantota, kas ir saprotams: cilvēku tuvumā gandrīz nav, un tūristiem, visticamāk, ir pofig.
Kāds tomēr staigā, ja reiz dēļi uzlikti uz dubļiem. Tiesa, viens no tiem ir sapuvis.
Te mēs ilgi braukājām pa apļiem, bet beidzot tikām līdz ezeram ar pludmali un nopeldējāmies. Ūdens auksts, toties izskatās smuki.
